Naktī un no rīta

Начало книги

Aleksejs ērti sēdēja dziļā krēslā. Viņam gar acim slīdēja vienmuļa un drūma ai­nava. Arī infrasarkanajā gaismā tā izska­tījās pelēka un plakana.

Izvēlēdamies optimālo maršrutu nebei­dzamajā labirintā starp zemajām, laika zoba un smilšu vētru saēstajām klintīm, skaitļotājs vadīja krauleru'* Kraulers — šeit: apvidus mašīna (no angļu to crawl — rāpot, līst). Red. piezīme.

tikpat veikli kā profesionāls šoferis. Tikai retumis ma­šīna elastīgi sašūpojās uz plakanajiem ak­meņiem. Bet arī šīs svārstības bija tik tikko sajūtamas, jo tās noslāpēja krēsla amorti­zācijas sistēma. Aleksejam likās, ka viņš sēž kinozālē, nevis nakts melnumā brauc pa svešu planētu.

Bezdarbība bija viņu nogurdinājusi. Tā­da nīkšana! To iedomājoties, Alekseja seja savilkās nepatīkamā grimasē. Viņš norāva no galvas aizsargcepuri, reizē pārtrauk­dams arī sakarus ar dispečerdienestu. No saspringtās skatīšanās viņa acis asaroja un. to priekšā joprojām vēl ņirbēja pa pusei ar smiltīm apbērti akmeņi. Lai tie pazustu, Aleksejs cieši saspieda plakstiņus un pa­kratīja galvu.

Читать дальше →