Nāve zem lietussarga

Начало книги

Oliveru Dertiju pazinu labi sen. Šad tad mūsu ceļi krus­tojās. Allaž izrādījās, ka Dertijs nupat uzgājis jaunu «zelta āderi», kas sola krietnu pieaugumu viņa jau tā diezgan prāvajam bankas kontam.

Kad tikāmies pagājušo reizi, viņam piederēja aģentūra, kura apgādāja izcilus kinoaktierus un tamlīdzīgus māk­slas dūžus ar meitenēm «laika kavēšanai». Dertijs vēlāk stāstīja, gan neatklādams sīkumus, ka uzņēmums bijis ļoti ienesīgs. Kā jau cilvēks, kas pamatīgi iepazinis dažādus apšaubāmus paņēmienus naudas taisīšanai, esmu pārlie­cināts, ka prāvo peļņu galvenokārt nodrošinājusi vairāk vai mazāk smalka šantāža.

Aizpagājušo reizi nejauši sastapāmies hipodromā. To­reiz Dertijam piederēja plaši pazīstami zirgu staļļi. Viņš pats lielījās, ka vismaz reizi mēnesī kāds no viņa zirgiem ienesot (prēmiju un derību summas kopā rēķinot) vairā­kus desmitus tūkstošu. Kāds tur brīnums!

Strādādams toreiz par operatoru nelielā televīzijas kom­pānijā, vairākiem lāgiem filmēdams zirgu skriešanas, šo to uzzināju par mahinācijām, kad zirgu staļļu īpašnieki un žokeji jau iepriekš vienojās par sacīkšu uzvarētāju.

Читать дальше →