Mortona piramīda

Начало книги

Cilvēki izzuda. Palika balss, vienīgi balss.

—    Es esmu dievs. Sākumā bija tukšums un man bija garlaicīgi. Tad es radīju Visumu. Galaktikas uzliesmoja un nodzisa, izveidodamas katru dienu jaunu neatkārto­jamu sakopojumu. Bet reiz vecais sakopojums atkārtojās. Un man atkal kļuva garlaicīgi. Tad es radīju dzīvību. Pro- toplazma pārvērtās cilvēkā, un cilvēks saskaldīja atomu, un neviena diena neatkārtoja iepriekšējo …

Vārdi — no Jaunās Bībeles pirmās grāmatas. Bet šau­šalīgā, metāliskā balss, kas liek man vai zaudēt samaņu? Šī ērmīgā cilvēka līdzība, kas nolasa no ekrāna tajā proji­cētās svētās mikrofilmas tekstu?

—    Kas tas tāds? — čukstus vaicāju savam kaimiņam. Viņš pievērš man bārdaino, brīnumainā kārtā pazīstamo seju. Cik līdzīgs Aironam Kernam — dzejniekam, kas nebija publicējis nevienu rindu, kaut simtiem tūkstošu zināja viņa dzeju no galvas. Bet Airons taču nomiris pa­gājušajā gadsimtā, tātad tas nav viņš.

Читать дальше →