Testaments

Начало книги

Tas bija mazs, gandrīz nenozīmīgs ugunsgrēks, gruzdošas sekas tam, ka par desmit gadiem bija novēlota elektroinstalācijas maiņa; drīzāk kaitinošs papildu darbs apkopes komandai neka svarīgas koledžas ziņas. Bet, noņē­muši nelielu apdeguša ozolkoka paneļa gabalu, galdnieki ieraudzīja attēlu, kas mainīja Kaintona un Deikra koledžas vēsturi.

Tur, uz tikko atsegtās sienas aiz Tjūdoru laika apšuvuma, raudzījās kvēpu melna seja ar pavērtu muti. Un pavērtajā mutē ar saviebtu seju un izstiep­tām rokām spirinājās zīdainis.

Vistuvāk sienai stāvošais vīrietis klusi nolamājās un atsprāga atpakaļ.

Viņa biedrs ielūkojās telpā, ko viņi tikko bija radījuši. "Jē-ēziņ…" Viņš pagriezās. "Neviens taču nekad neko nav teicis par gleznojumu, vai ne?"

Uguns bija aptumšojusi un sasvītrojusi nežēlīgās miesas krāsas sejas, pa­darot attēlu vēl šaušalīgāku. Galdnieks izstiepa roku, lai noslaucītu kvēpus.

"Labāk nevajag, Vili," cits brīdināja. "Nekad neko nevar zināt."

Читать дальше →