Atreja maska

Начало книги

Endru Maligru ciešāk piespieda galvai radio austiņas. Viņš droši vien pārklausījies. Ņemot vēra Šērmana tanka rē­koņu, bija jābrīnās, ka viņš vispār kaut ko spej saklausīt.

-    Kā jūs teicāt? - viņš nokliedza.

-     Vācu kolonna strauji dodas uz dienvidiem, tieši priek­šā, - komandieris atkartoja. - Priekšgalā bruņumašīna, aiz tas kaut kas liels un bez torņa. Varbūt Jagdpanther2 .

Maligru pamira sirds. Tieši to viņš bija dzirdējis arī pir­mīt. Pat tanka ķēžu žvadzoņa un čīkstoņa klusums radista austiņās bija nomācošs. Kāds - varbūt Viljamss no The līighwayman (visiem vada tankiem uz korpusa bija uzkrāsoti vār­di), kas atradas pa kreisi, - pajautaja, kas vēl brauc šajā kolonnā. Balss tonis liecināja par svārstīšanos starp vēlmi atkāpties un šausmām.

-    Pāris smagās mašīnas, riteņkāpurķēžu mašīna, vismaz vēl divi tanki, iespējams, bruņutanki un Pantera3 .

Četri Šermana tanki, nodomāja Maligru, turklāt viens no tiem pārvietojas ar pusi jaudas, un divi Stjuarta M5 tanki4 , kas aprī­koti tikai ar trīsdesmit septiņu milimetru lielgabaliem, pret izci­lākajiem vācu bruņutehnikas paraugiem, ieskaitot tanku, kuram kaut ko var padarīt tikai tad, ja stāv tik tuvu, ka var uzspļaut. Ikvienam vācu tankam ir ieroči, kas pretinieku var apstādināt piec­simt jardu attālumā, jadgpanther viņus saplosīs no trīsreiz lielā­ka attāluma.

Читать дальше →