Brīnišķīgā jaunā pasaule

Начало книги

Hroniski sirdsapziņas pārmetumi, kā vienojušies visi morālisti, ir ārkārtīgi nepatīkamas jūtas. Ja esi izturējies slikti, nožēlo to, izlabo, kas labojams, un sevī apņemies nākamreiz uzvesties labāk. Nekādā gadījumā negremdējies garās pār­domās par savu nodarījumu. Vārtīšanās mēslos nav labākais veids, kā attīrīties.

Arī mākslai ir sava morāle, un daudzi šīs morāles likumi sakrīt ar parastās ētikas likumiem vai vismaz ir analogi tiem. Piemēram, sirdsapziņas pārmetumi ir tikpat nevēlami attiecībā uz mūsu slikto mākslu kā attiecībā uz mūsu slikto uzvedību. Sliktais ir jāapzinās, jānožēlo un, ja iespējams, turpmāk no tā ir jāizvairās. Pētīt divdesmit gadu vecas literāras kļūmes, censties uzlabot neizdevušos darbu līdz tai pilnībai, kādas tam pietrūka pirmajā izpildījumā, pavadīt pusmūža gadus, pūloties vērst par labu mākslinieciskos grēkus, kurus nodarījis un atstājis mantojumā tas citādais cilvēks, kurš tu biji jaunībā, — tas viss katrā ziņā ir veltīgi un tukši. Un tieši tāpēc šī "Brīnišķīgā jaunā pasaule" ir tāda pati kā vecā. Tai kā mākslas darbam piemīt ievērojami trūkumi; taču, lai tos labotu, grāmata man būtu jāuzraksta no jauna — un, rakstīdams to no jauna, es droši vien tiktu vajā ne tikai no dažām šī stāsta kļūdām, bet arī no labajām īpašībām, kas tam piemitušas sākotnēji. Un tāpēc, pretoda­mies kārdinājumam gremdēties mākslinieka sirdsapziņas pārmetumos, es labāk lieku mierā gan labo, gan slikto un domāju par kaut ko citu.

Читать дальше →