Slēptuve

Начало книги

Mēs godīgi neticam Dievam.

No kurienes rodas šī trauksme?

Draugi, kāpēc jūs skumstat

Uz savas skanīgās planētas?..

Mēs mierīgi lidojam orbītā

Mēs vieni pār pasauli valdnieki,

Mums zvēri pakļaujas plēsīgi

Un zāle, kas zaļo uz lauka...

Kamieļi dejo zem mums.

Ziloņus dzinēji vada.

Un čūsku dancina burvis...

M. Tarlovskis. Ironiskais dārzs (šeit un citur atdzejojis tulkotājs)

.

Mirhavas līķis tika atrasts trīs jūdzes no Nolādētā Dievu Kalna. Jaunais volhvs bija pārgriezts gandrīz uz pusēm - vai nu ar asu zobena asmeni, vai ar Dieva burvju nagu, un viņam nepalīdzēja nedz viņa rīcībā esošās aizsardzības metodes, nedz maģisko spēku zināšanas, nedz veiklība un bezbailība.

Bet visvairāk Vladeju pārsteidza divas lietas: šausmas Mirhavas acīs un fakts, ka pat žurksuņi nepieskārās drauga ķermenim, kaut arī tas divas dienas nogulēja uz kailā paugura netālu no robežas. Kas stipro jauno volhvu varēja nobiedēt tik lielā mērā, ka viņa acīs uz visiem laikiem sastinga šausmas, Vladejs nevarēja iedomāties. Viņš tikai zināja, ka Mirhava savu nāvi atrada netālu no Nolādētā Dievu Kalna, kur devās bez vadoņa atļaujas un Rossinu kopienas Sapulces piekrišanas.(Volhvs - tas pats, kas senlatviešu reliģijā zintnieks-krīvs -tulk)

Читать дальше →