Gausīgie ierāvēji

Начало книги

Džefs Pīterss ir izmēģinājies tikt pie naudas tikpat dau­dzos veidos, cik Čārlstonā, Dienvidkarolīnas štatā, ir re­cepšu rīsu vārīšanai.

Vislabāk man patīk klausīties Džefu stāstām par savām jaunības dienām, kad viņš uz ielu stūriem pārdevis ziedes un klepus zāles, ar sirdi un dvēseli pieķēries ļaudīm, dzī­vojis no rokas mutē un pa galvu pa kaklu dzinies pakaļ laimei, likdams uz spēles pēdējo centu.

— Patrāpījos Fišerhilā, Arkanzasas štatā, — viņš sa­cīja, — ģērbies briežādas uzvalkā un mokasīnos; man bija gari mati un gredzens ar trīsdesmitkarātu dimantu, ko biju dabūjis no kāda aktiera Teksarkanā. Nezinu, ko gan viņš iesāka ar kabatas nazi, pret kuru es to iemainīju.

Biju doktors Vo-hū — slavenais indiāņu dziednieks. Tieši tobrīd es turēju tikai vienu labi ejošu preci, un proti, — Rūgto žirdzinātājtinktūru. Tā bija pagatavota no ārstniecības augiem un dzīvinošām zālēm, ko nejauši at­klājusi Ta-kva-la — Čokto cilts virsaiša skaistā sieva, vākdama zaļumus, ar ko garnēt vārītu suni gadskārtējai kukurūzas dejai.

Читать дальше →