Nerūsējošā tērauda žurka nerūsējošā tērauda žurkas atriebība

Начало книги

Kad ofisa durvis pēkšņi atvērās, es sapratu, ka spēle ir beigusies. Tas bija izdevīgs darbs, bet nu ar to ir beigas. Es sagaidīju ienākošo policistu, sēdot krēslā un tēloti laimīgu smaidu sejā. Viņš nāca ļoti noteiktā gaitā ar visiem kruķiem tik pierasto drūmo sejas izteiksmi. Un pilnībā bez humora izjūtas. Vēl pirms tam, kad viņš atvēra muti, es jau zināju, ko viņš teiks.

«Džeims Bolivār di Grīz, es apcietinu jūs sakarā ar apsūdzību…» Es gaidīju vārdu «apsūdzība», tieši šo vārdu. Kad viņš to izteica, es nospiedu podziņu, kas bija savienota ar pulvera lādiņu patronā. Lādiņš uzsprāga un trīstonnīgs seifs sagruva uz policista galvas. Kad apmetuma mākonis nosēdās, es ieraudzīju tikai vienu vārgi kustošu roku. Tā raustps tik ilgi, kamēr nebija nofiksējusi uz mani nomērķētu rādītājpirkstu.

Viņa balss, lai arī nedaudz seifa klusināta, skanēja kaitinoši saraustīti. Viņš iebubinājās:

— «… pēc apsūdzības par nelegālu iebraukšanu, zādzību, viltošanu…» Viņš turpināja monotoni malt un malt, tas bija nebeidzams saraksts, taču es to visu jau biju dzirdējis agrāk. Es pārliku visu naudu no rakstāmgalda atvilktnes somā. Saraksts nobeidzās ar jaunu apsūdzību un man palaimējās dzirdēt, kā viņa balsī ieskanas apvainojums.

Читать дальше →