Zvaigžņu karaļi

Начало книги

Kad Džons Gordons pirmo reizi izdzirdēja šo balsi, viņš nodo­māja, ka sāk jukt prātā. Tas notika naktī. Gordons jau bija gandrīz iemidzis, taču balss skaidri skanēja viņa galvā.

— Vai jūs mani dzirdat, Džon Gordon? Jūs dzirdat mani?

Gordons uzslējās gultā sēdus. Nobijies viņš ieklausījās nere­dzamajā balsī, kas viņā radīja nemieru. Starp citu, viņš vienmēr bija uzskatījis: ja dzird balsis, tad vairs nav labi.

Džons bija pabeidzis karu bez nevienas skrambiņas. Tomēr, iespējams, daudzie lidojumi virs Klusā okeāna bija iespaidojuši viņa psihi. Var, protams, iesaukt armijā jauniņu Ņujorkas apdrošināšanas aģentūras ierēdni un izmācīt viņu par tādu kara lidotāju, kura mazākajai roku kustībai klausa trisdesmittonīgais bumbvedējs. Un pēc trīs nodienētiem gadiem viņu var atkal nosēdināt pie lodziņa tajā pašā aģentūrā. Bet…

Dīvaini gan. Visu kara laiku Gordons, lidojot virs Klusā okeāna un riskējot ar savu dzīvību, bija sapņojis par atgriešanos savā iepriekšējā darbā, savā omulīgajā dzīvoklītī…

Читать дальше →