Par iespēju radīt ar akmeņoglēm darbināmasspēkstacijas

Начало книги

Ievads. Vairākās vietās nesen atklātās akmeņogļu atradnes (melnas, pārakmeņojušās augu atliekas) paver interesantas iespējas enerģijas iegūšanai, neizmantojot kodolreakcijas. Daž,ās atradņu vietās patiešām konstatētas pazīmes, kas liecina, ka tās izmantojuši jau aizvēsturiskie cilvēki, kas, šķiet, no akmeņoglēm izgatavojuši rotas lietas un krāsojuši ar tām sejas cilts rituālu laikā.

Akmeņogļu kā enerģijas avota nozīme saistīta ar to spēju viegli oksidēties, rodoties augstai tempe­ratūrai un enerģijas daudzumam, kas līdzinās 0,0000001 megavatam dienā uz gramu. Tas, protams, ir ļoti maz, bet akmeņogļu krājumi, šķiet, ir ļoti lieli, varbūt pat rēķināmi miljonos tonnu.

Galvenā priekšrocība ir tā, ka akmeņoglēm kri­tiskā masa ir daudz mazāka nekā jebkuram šķeļa- mam materiālam. Atomelektrostacijas, kā zināms, kļūst neekonomiskas, ja to jauda ir mazāka par 50 megavatiem, tāpēc ar akmeņoglēm darbināma spēk­stacija var būt izdevīga apdzīvotās vietās ar maza enerģijas patēriņu.

Читать дальше →