Čukstošais akmens

Начало книги

Londona, Britu muzejs: domās iegrimis, es paeju garām milzīgajām Nimroda sfinksām, bārdainām cilvēku galvām uz spēcīgiem lauvu ķermeņiem ar ērgļu spārniem. Nepie­vēršu uzmanību pat krāšņajiem ciļņiem ar Nimroda troņa zāles attēliem, kur redzami bārdaini dievi, kas kopj dzīvības koku. Man pat neienāk prātā, ka šis dzīvības koks pārstei­dzoši līdzinās DNS spirāles mūsdienu attēlojumam un dieva Ašūra spārnotais disks lidinās virs tā kā lidmašīna.

Man ir cits mērķis: atpakaļ uz Sumeru, uz Eridu, atpakaļ pie pirmsākumiem. Mans ceļš ved uz visievērojamākā mūsu planētas kultūrvēstures muzeja otro stāvu, augšup uz tel­pām, kas paredzētas arheoloģiskajiem atradumiem Ūrā un Eridu, līdz beidzot apstājas pie kādas vitrīnas ar laika gaitā nomelnējušām apdedzināta māla plāksnītēm. Uz tām saska­tāmas it kā iecirstas horizontālas, vertikālas un diagonālas līnijas, kas atgādina datorkodu. Tas ir ķīļraksts - senākā zināmā rakstība pasaulē. Kas zina, varbūt māla plāksnīte, kuras priekšā esmu apstājies, satur mīta par Prometeju pir­matnējo versiju? Taču tā nestāsta par uguni, ko grieķu teik­smas varonis nolaupījis dieviem, lai to atdotu cilvēcei. Ne par to šeit vēstīts, bet gan par akmeņiem, par dievu dēla Zu iekārotajām likteņa plāksnēm.

Читать дальше →