Jēzus video

Начало книги

Kopš brīža, kad viņš saprata, ka varētu kļūt slavens, viņš tos gaidīja. Tas, ka tic ieradīsies tik ātri, viņu izbrīnīja, taču nepārsteidza.

Sākumā tur bija tikai putekļu mākonis, prom tālumā. Viņš sajuta to it kā ar acs kaktiņu, tad paskatījās augšup un prātoja, vai tikai tas nav viņa gaidās saspringto nervu izspēlēts joks. Laikam gan. Šādus putekļu māko­ņus sacēla braucēji, kad devās pa akmeņaino ceļu, kas stiepās aptuveni jūdzi uz dienvidrietumiem no nometnes. Tas noteikti atkal bija kāds kravas auto, kam jānokļūst līdz tuvējam ciemam. Laikam gan tas neko nenozīmēja. Vismaz nc to, ko viņš gaidīja.

Viņš atkal pievērsās tiem pāris kvadrātcentimetriem zemes, ko jau stundu apstrādāja ar saru otiņu. Saule karsēja. Bija jūnijs, un jau rīta ag­rumā termometra stabiņš pakāpās līdz divdesmit astoņiem grādiem un augstāk. Pēc tam neviens vairs neuzdrošinājās skatīties uz termometru. Jau vairākas nedēļas nebija lijis, kas darbam, protams, nāca par labu, taču zemes virskārta bija pārvērtusies smalkos, pretīgos putekļos, ko mazākā vēja pūsma pacēla gaisā, un viņi tos elpoja, ēda, nesa sev līdzi teltīs un saliekamajās gultās un netiks no tiem vaļā līdz pat izrakumu darbu bei­gām. Sajaukušies ar sviedriem, putekļi veidoja plānu, glumu slāni, pret kuru trūcīgi pilošā nometnes duša bija bezspēcīga.

Читать дальше →