Septiņdesdmit piecas dienas

Начало книги

Truli skatos grīdā. Kā katru dienu pēdējās trīs dienas. Vai varbūt četras. Vai piecas. Nezinu, kāds šodien datums. Starp citu, nezinu arī, kur atrodos. Ludras kundze piemieg­tām acīm mani vēro.

-   Nu, ko glūni? Labāk mācies sakāmo un pielūko, NEKO NESAJAUC!

Ludras kundze ir zaudējusi paškontroli. Nedaudz uzblīdušais, skolotājas formā tērptais augums viegli trīc, stūrainā seja pārklājas sārtiem plankumiem. Diez kāpēc viņa atsakās no gēnu inženierijas pakalpojumiem, lai uzlabotu izskatu?

Iejaucas doktors Lilli. Uz mana labā pleca nolaižas sau­dzīga, kopta plauksta.

-   Heidi, tev jāsaprot mēs vēlamies tev palīdzēt. Tev ir tikai sešpadsmit gadu. Mēs dodam tev iespēju atgriez­ties normālā, pilnvērtīgā dzīvē. Labākā, nekā tu un tava ģimene jebkad varētu iegūt saviem spēkiem.

Ludra jau ir savaldījusies un ari uzlikusi gādīgas krust­mātes masku.

-   Heidi, piedod, es biju pārāk asa. Bet saproti ja šodien kļūdīsies, tava nākotne ir pagalam. Tev bija spoža prakse žurnālistikā, padomā par to! Un vēl kad tevi izsū­tīs no Metropoles uz ārējiem kvartāliem, tu vairs nesatiksi Miku. Nekad dzīvē.

Читать дальше →