Reģenta meita

Начало книги

1719. gada 8. februārī kāda kariete, kuru greznoja trīs Francijas lilijas un Orleānu vapenis un kurai pa priekšu jāja divi piķieri un viens pāžs, pieripoja pie Šellas klostera romāņu velvēm tieši tajā brīdī, kad pulkstenis nozvanīja desmit.

Zem kolonnu balstītajiem āra spraišļiem kariete apstājās; pāžs jau bija nolēcis no zirga, un nekavējoties atvēra karietes durtiņas, un no tu­rienes izkāpa divi ceļinieki.

Pirmais izkāpa četrdesmit piecus četrdesmit sešus gadus vecs, maza auguma, paresns, sārts vīrietis ar brīvām, straujām kustībām, ar visu ārie­ni pauzdams zināmu pārākumu un pieradumu pavēlēt.

Otrs, kas lēnām nokāpa pa trim karietes kāpšļiem, ari bija maza au­guma, bet kalsnējs un vārgs. Viņa seja nebija gluži neglīta, acīs dzirkstīja gudrība un asprātība, lūpu kaktiņi pauda šķelmību, un tomēr šajā sejā bija kaut kas nepatīkams. Viņš likās ļoti jūtīgs pret aukstumu, kas tiešām knieba diezgan pamatīgi, un sekoja savam ceļabiedram, viscaur drebē­dams zem platā mēteļa.

Читать дальше →