Divas Diānas

Начало книги

Tas bija 1551.gada 5. maijā. Astoņpadsmitgadigs jauneklis un sieviete ap gadiem četrdesmit iznāca no pieticīgas lauku mājiņas un nesteidzīgi sāka iet pa Montgomerija miestiņa ielu.

Jaunais cilvēks bija lielisks normandiešu tipa pārstāvis — kastaņbrūni mati, zilas acis, balti zobi un spilgtas lūpas. Ādas svaigums un samtai- nums vērsa viņa skaistumu gandrīz vai sievišķīgu. Arī augums tam bija neparasti labi veidots — samērīgs, spēcīgs un slaids kā niedre. Apģērbs bija vienkāršs, taču gaumīgs. Viņam labi piestāvēja tumši violetas vad­malas kamzolis, izšūts ar tādas pašas krāsas zīdu, no tās pašas vadmalas un ar tādu pašu apdari bija arī bikses. Garie melnie zābaki, kādus mēdza valkāt pāži un ieroču nesēji, sniedzās pāri ceļiem. Samta berete, nobīdīta uz sāniem, atklāja viņa augsto pieri, kurā jautās ne tikai jaunekļa nosvēr­tība, bet arī dvēseles miers.

Jājamzirgs, kuru viņš veda pavadā, pa laikam pameta augšup galvu un, nāsis iepletis, iezviedzās.

Читать дальше →