Akte

Начало книги

57. gadā pēc Kristus un 810. gadā pēc Romas dibināšanas, septītā maijā, kuru grieķi sauca par Thargelionu, jauna meitene, apmēram 15 vai 16 gadu vecumā, stalta, skaista un žigla kā medību dieviete, izgāja pa Korintas vakaru vārtiem un steidzās uz jūrmalu. No vienas puses olīvu birzes, no otras oleandru un apelsīnu koku apēnotā un strauta apņemtā mazā pļavā viņa apstājās un sāka plūkt puķes.

Kādu brīdi viņa šaubījās, vai izvēlēties vijolītes un anemones, kuras ziedēja Minervas koku ēnā, vai narcises un nimfas, kuras auga strauta malā vai arī šūpojās uz ūdens virsmas, bet driz vien izšķīrās par pēdējām un mundra kā jauna ķēvīte steidzās uz strautu.

Krastā viņa apstājās. Ašā skrējienā matu pīnes bija atraisījušās, un kad nometās pie ūdens, viņa iesmējās par skaisto attēlu, kas tur atspo­guļojās.

Viņa tiešām izskatījās skaista, skaistāka par visām Ahajas jaunavām, ar dziļi melnām acīm, jonisko degunu, koraļļsarkanām lūpām. Viņas mie­sa, kur apvienojās marmora stingrība un vītola lokanība, atgādināja Fei- dija cirstu tēlu, kurā Prometejs bija kā dzīvs. Tikai viņas kājiņas, acīm redzami par mazām, lai izturētu gūžu nastu, šķita vienīgais, kas kopējā bildē labi neiederējās, jā, tās varētu pat uzskatīt par trūkumu, ja tādu skaistu meiteni gribētu uzskatīt par nepilnīgu.

Читать дальше →