Rozā kvarca brālība

Начало книги

Kādā krāsā ir tavi mati?! Burkānu krāsā! Jancis nevis skrēja vai trau­cās, bet lidoja no skolas uz mājām. Beidzot. Beidzot viens pirmais septembris bija lielisks — īsta svētku diena.

Kādā krāsā ir tavi mati? Ho, ho, hoo! Lieliski! Šoreiz pirmais sep­tembris nebija moku gada sākums. Lai ari cik ātri Jānis steidzās uz mājām, viņš paspēja izdomāt domu domas un prātā pārcilāt vairā­kus septembrus, nu, kaut vai iepriekšējo.

Jancis ļoti pārdzīvoja, ka ir tievs un vārgs, tādēļ vecākiem paziņoja, ka uz skolu vairs neies. Katrā ziņā ne uz šo, kur visi viņu apceļ un aiz­tiek. Mamma dēlu mierināja kā prazdama, ome rauca uzacis un teica, ka viņa nesaprot mūsdienu jaunatni, jo nevar iedomāties labāku un piemīlīgāku bērnu par savu mazdēlu. Tētis nāca kā glābējs un apso­līja līdz pirmajam septembrim viņam iemācīt kādu triku, ar kuru va­rētu iegūt cieņu un apbrīnu klasesbiedru acīs.

Tā pirms gada Jānis bija ieradies skolā un, nogaidījis, līdz sarodas pietiekami daudz skolasbiedru, nodemonstrējis savas jaunapgūtās prasmes. Izgājis klases priekšā, viņš mēģināja nostāties uz galvas. Tas neizdevās tik labi kā mājās, un, kā par nelaimi, pašā atbildīgākajā bridi ienāca skolotāja. Jancis savu prasmju demonstrēšanu beidza diezgan strauji un neveiksmīgi. Mēģinādams atkal nostāties uz kā­jām, trāpīja vāzei, kas stāvēja uz skolotājas galda. Vāze nogāzās un sašķīda sīkās drumslās, bet tā vēl bija tikai pusbēda — turpinājums sekoja. Vēl tagad, to atceroties, viņam sāka svilt ausis. Klasesbiedri noelsās vien, kad Jancis rausās kājās un tā vietā, lai vērstu visu par labu un teiktu: "es atvainojos", izstomīja: "es jums piedodu, skolotāj".

Читать дальше →