Jaunais Noass

Начало книги

Pārsvarā cilvēki šad tad aizstaigā uz zoodārzu. Tur nonā­kuši, viņi tik ļoti sajūsminās par redzamajiem zvēriņiem, ka nemaz neaizdomājas, kā lielākā daļa šo dzīvnieku vispār no­kļuvuši zoodārzā.

Es šobrīd esmu dzīvnieku vācējs, mans darbs ir ceļot pa tā­lām zemēm, kur šie radījumi mīt, un atvest tos dzīvus uz zoo­dārziem. Šajā grāmatā esmu aprakstījis trīs dzīvnieku vākšanas ekspedīcijas, kādās esmu piedalījies dažādās pasaules malās, un centies attēlot, kā notiek grūtā, taču interesantā dzīvnieku vāk­šana.

Lielākā daļa cilvēku nevar pat iedomāties tās rūpes un raizes, ar kādām dzīvnieku vākšanas ekspedīcijā jāsaskaras, lai sagūstītu visus brīnišķīgos putnus un zvērus, par kuru apska­tīšanu zoodārzos viņi maksā. Viens no jautājumiem, kuru man vienmēr uzdod, - kā es vispār esmu kļuvis par dzīvnieku vācēju? Atbilde ir tāda, ka esmu vienmēr interesējies par dzīv­niekiem un zoodārziem.

Kā stāsta mani vecāki, pirmais vārds, kuru es esot spējis puslīdz'skaidri izrunāt, bijis nevis tradicionālais "mamma" vai "papa", bet gan "zoo"; es to esot spalgā balsī atkārtojis tik ilgi, kamēr kāds no viņiem, lai es apklustu, aizvedis mani uz zoo­dārzu. Kad es mazliet paaugos, mēs dzīvojām Grieķijā, un tur man piederēja milzumdaudz mājas mīluļu -, sākot ar pūcēm un beidzot ar jūraszirdziņiem, un visu savu brīvo laiku es pa­vadīju, pētīdams apkārtējos laukus un meklēdams papildinā­jumus savai dzīvnieku kolekcijai. Vēlāk es gadu nostrādāju Vipsneidas zoodārzā par jaunāko kopēju, lai gūtu pieredzi darbā ar lielākiem dzīvniekiem - tādiem kā lauvas, lāči, bizoni un strausi, kurus nav iespējams vienkārši turēt mājās. Kad aiz­gāju no Vipsneidas, es laimīgā kārtā ieguvu pietiekami daudz naudas, lai varētu finansēt savu pirmo ekspedīciju, un kopš tā laika ceļoju regulāri.

Читать дальше →