Laika bērni

Начало книги

“Čajkovska “Laika bērni” ir bauda no pirmās līdz pēdējai lapaspusei. Izklaidējoši, gudri, pārsteidzoši un negaidīti cilvēcīgi.”

— Patriks Ness, triloģijas “Haosa spēle' autors

izdevniecība Prometejs

.

Briti 2 stacijā nebija logu — rotācijas dēļ “ārpuse” vienmēr bija “lejup” — zem kājām un nost no prāta. Pie sienām izvietotie ekrāni rādija tīkamus melus — kompleksu zem viņiem esošās pasaules attēlu, kuru neietekmēja stacijas pastāvīgā rotācija. Planēta izskatījās tā, it kā tā pavisam mierīgi karātos izplatījumā: zaļa lode, kas līdzinājās zilajai lodei, viņu mājām divdesmit gaismas gadu attālumā. Savulaik arī Zemi klāja zaļums, bet nu tās krāsas bija izbalējušas. Varbūt tā nekad nebija bijusi tik zaļa kā šī brīnišķīgi izveidotā pasaule, kurā pat okeāni mirguļoja kā smaragdi — to fitoplanktons uzturēja skābekļa līdzsvaru atmosfērā. Tas bija ārkārtīgi smalks un daudzšķautņains darbs — izveidot dzīvu pieminekli, kas saglabās stabilitāti cauri ģeoloģiskajiem laikmetiem.

Читать дальше →