Psalms

Скачать

Sākumā šķiet, ka gar durvīm skrabinās žurka. Bet tad kļūst dzirdama ļoti pieklājīga cilvēka balss:

— Vai dlīkst ienākt?

— Drīkst, lūdzu. Nodzied durvju viras.

— Ej un apsēdies uz dīvāna.

(No durvīm.) — Kā tad lai eju pa palketu?

— Ej vien lēnītēm un neslidinies. Nu, kundziņ, kas jauns?

— Nekas.

— Pag, pag, bet kurš tad šorīt gaitenī brēca? (Smaga pauze.) — Es blēcu.

— Kāpēc?

— Māte mani sapēla.

— Par ko tad?

(Saspringta pauze.) — Iekodu Sulkam ausī.

— Nu, vai zini…

— Mamma saka, Sulka il nelabs. Viņš mani ķilcina, atņēma kapeikas.

— Vienalga, tādu dekrētu nav, kas atļautu kapeiku dēļ kost cilvēkiem ausis. Iznāk, ka tu esi muļķīgs puišelis.

(Apvainošanās.) — Es al tevi nedlaudzējos.

— Nevajag arī.

(Pauze.) — Paps atblauks, es viņam pateikšu. (Pauze.) Viņš tevi nosaus.

— Ak tā! Nu, tad es tēju nevārīšu. Kāpēc gan vārīt? Ja jau mani nošaus …

— Nekā, tēju labāk vāli.