Pazudusī Acs

Начало книги

TĀ pagāja gads. Tieši gads, kopš piebraucu pie šīs mājas. Un, tāpat kā pašlaik, aiz logiem sijāja Jļetus, un tikpat skumīgi bērzos trīsēja pēdējās dzeltenās lapas. Ap­kārtnē nekas, šķiet, nebija mainījies. Toties stipri pār­vērties biju es pats. Pilnīgā vientulībā nu svinēju atmiņu vakaru…

Un pa čīkstošo grīdu es iegāju savā guļamistabā un ielūkojos spogulī. Jā, starpība milzīga. Pirms gada no če­modāna izņemtajā spogulī bija redzama skūta seja. Div­desmit četrus gadus veco galvu rotāja sāniska matu šķirtne. Tagad tā pazudusi. Mati gluži vienkārši atsukāti atpakaļ. Dzīvojot trīsdesmit verstis no dzelzceļa, nevienu nevar savaldzināt ar sānisku matu šķirtni. Tas pats sa­kāms par skūšanos. Virs augšlūpas cieši iesakņojies ūsu skumšķītis, līdzīgs cietai, sadzeltējušai zobu sukai, vaigi kā suseklis, un, ja strādājot ieniezas rokas dilbs, ir pa­tīkami to paberzēt pret vaigu. Tā mēdz būt, ja neskujas trīs reizes nedēļā, bet tikai vienu.

Читать дальше →