Maiju tempļa gūstekņi

Начало книги

Šis ir stāsts par papīra pūķiem, svētdienas sko­las kartiņām, desmit dīvainām dienām Meksikā un par nojautu. Par divu cilvēku nojautu. Viens no tiem bija pusmūža vīrs invalīdu ratiņos, viņu sauca Trakais Edijs. Otrs bija mans sešgadīgais brālis Džoels Kids.

Pat šobrīd vienīgais, ko es jums varu pastāstīt par nojautu, ir tas, ka man nav ne mazākās jēgas, kā tā darbojas. Jautāt par to Džoelam nav nozī­mes. Viņš tikai paraustītu plecus un nozustu. Viņš ir kā spoks, kas nāk un iet kluss kā dūmi un izgaist gluži kā dūmi, tikko ir beidzis darīt to, ko nu viņš kuro reizi dara, lai sabiedētu cilvēku līdz krampjiem.

Nojauta… Šā vai tā, jau no paša sākuma — tas notika vējainās pavasara dienās ar zilām debesīm drīz pēc manas trīspadsmitās dzimšanas dienas — Džoels zināja visu. Man liekas, arī Trakais Edijs zināja. It kā viņiem abiem būtu kāda kopēja pasaule un abi zinātu, kā viss beigsies apmēram pēc pusgada vēl vienā vējainā dienā ar zilām debesīm tajā pašā vietā — Leitonkalna vir­sotnē.

Читать дальше →