Dzintara istaba

Начало книги

Mēdz teikt, ka rakstīšana ir vientulīga nodarbe, un šis novēro­jums ir pareizs. Taču manuskriptu nevar pabeigt vienatne, vismaz ne tādu, kuram lemta veiksme likt izdotam. Man šajā darba palī­dzēja daudzi cilvēki.

Pirmkārt, Pema Eiherna izcila aģente, kas spēja pārciest visas vētras un atkal izkļūt mierīgos ūdeņos. Pēc tam Marks Tavani, lielisks redaktors, kurš sagadaja man šo izdevību. arī Frena Dauninga, Nensija Pridžena un Deiva Vudvorta trīs brīnišķīgas sievietes, kuras padarīja katru trešdienas vakaru neaizmirstamu. Man ir las gods piederet pie ši "meiteņu pul­ciņa". Rakstnieki Deivids Pojers un I.enora Harta ne tikai snie­dza praktiskas pamācības, bel arī iepazīstināja mani ar Frenku Grīnu, kurš, nežēlojot laiku, iemācīja man to, kas jāzina. Arī Arnolds un Dženella Džeimsi, manas sievas vecāki, kuri licēja maniem centieniem. Un visbeidzot visi tie, kuri uzklausīja ma­nu pļapašanu, lasīja uzmetumus un izteica savu viedokli. Neuzdrošinos nosaukt viņu vārdus, jo baidos kadu aizmirst. Ludzu, ziniet, ka ikviens no jums man ir svarīgs, un jūsu vertigie ieteikumi neapšaubami veicinaja gramatas nokļūšanu pie lasītajiem.

Читать дальше →