Baltijas Teiksma. Lietuviešu fantāzija un fantastika

Начало книги

Kaut kas mūsos ir tāds, kas liek savilkties un sarauties kā zaglim nakts tumsā vai cilvēkam, kurš, vīna skurbulī ne­jauki aizskāris savu valdnieku, nākamajā rītā satraukti gaida, ar ko tas beigsies, kāds būs turpmākais liktenis.

Kas ir tas, kas ieslēpies mūsu miesas vai dvēseles dzīlēs? No kurienes tas rodas? Neesmu vienīgais, kuram piemīt šādas izjūtas.

Man prātā, ka Kukovaitis, mans tēvs, piepeši mēdza pielēkt kājās no sava, šķiet, tik mierīgā diendusas snaudiena un skatīties visapkārt, gluži kā ar acīm meklējot uzglūnošo ienaidnieku. Es nezināju, kāpēc viņš tā dara. Parasti nodo­māju, ka viņš nobažījies par savu dzīvību. Tikai tad, kad biju sasniedzis brieduma gadus, es piedzīvoju to, ka ienaid­nieks, kas piepeši liek mums pamosties un skatīties visap­kārt, slēpjas mūsos pašos. Tas vēl nav viss! Jau vairākas reizes esmu redzējis, ka mans dēls Svētraģis, kuram septiņpadsmit gadu, rotaļādamies, šaudīdamies ar stopu vai kaut ko pār­domādams, strauji iztrūkstas, viņa redzokļi saraujas, bet muskuļi saspringst kā lūsim pirms lēciena.

Читать дальше →