Genesis Stāsts par Ādamu

Начало книги

Anaksa devās uz priekšu pa garo gaiteni. Vienīgā skaņa bija gaisa filtra klusā šņākoņa virs galvas. Atbilstoši jauno noteikumu prasībām gaitenī valdīja pustumsa. Viņa atcerē­jās gaišākās dienas, bet nekad par tām nerunāja. Domāt par gaišumu kā par pagātnes vērtību skaitījās viena no Lielajām Kļūdām.

Nonākusi līdz gaiteņa galam, Anaksa pagriezās pa kreisi. Viņa pārbaudīja, vai ir ieradusies laikā. Viņas ierašanās tika novērota - vai vismaz tā tenkoja. Durvis klusi un vienmērīgi atslīdēja vaļā. Nevainojami - kā jau viss Akadēmijas zonā.

-   Anaksimandera?

Anaksa pamāja ar galvu.

Kā jau tas priekšrakstos bija noteikts, pārbaudes grupa sastāvēja no trim eksaminatoriem. Tas radīja milzu atvieglo­juma izjūtu. Zināšanu pārbaudes detaļas tika turētas noslē­pumā, tāpēc starp kandidātiem virmoja baumas. "Iztēle ir laika un nezināšanas ārlaulības bērns," mēdza atkārtot Anaksas skolotājs Perikls, pēc tam gan vienmēr piebilstot, ka pret ārlaulības bērniem viņam neesot nekādu iebildumu.

Читать дальше →