Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Начало книги

Kails bērns izskrēja no nojumes, pārklātas ar ādu, un joza uz klin­šaino krastmalu nelielas upes līkumā. Nekas meitenes pieredzē ne­deva iemeslu šaubām, ka nojume un visi, kas tajā mita, viņai atgrie­žoties, atradīsies turpat.

Viņa ar troksni metās upē un, krastam strauji attālinoties, sajuta zem pēdām pazūdam klintis un smilti. Meitene ienira aukstajā ūdenī un sprauslodama iznira ārā, pēc tam ar drošiem vēzieniem peldēja uz stāvo pretējo krastu. Viņa bija iemācījusies peldēt, pirms vēl prata staigāt, un piecu gadu vecumā jutās kā zivs ūdenī. Peldēšana bieži vien bija vienīgais veids, kā tikt pāri upei.

Meitene kādu brīdi draiskojās, peldot uz priekšu un atpakaļ, pēc tam ļāva, lai straume viņu nes. Vietā, kur upe kļuva platāka un mutu­ļoja pāri akmeņiem, viņa piecēlās un brida uz malu, tad izkāpa atpa­kaļ krastā un sāka šķirot oļus. Viņa tikko bija uzlikusi akmeni īpaši skaistu oļu kaudzītes virsotnē, kad sāka drebēt zeme.

Читать дальше →