Vispārējs neprāts

Начало книги

Uz dēļu skatuves konvulsīvi raustījās Pelviss Dreslijs. Viņa balss bija sēcoša, aizlūzusi un brīžiem atgādināja histēriskus kliedzienus, brīžiem — vai­manas. Skatītāji sēdēja, elpu aizturējuši, un kā ap­burti lūkojās uz resnīti, kas trakā rokenrola ritmā locījās uz grīdas. Jaunietes skaļi raudāja. Viņu garie, uz galvvirsas «zirgastēs» sasietie mati plīvoja kā karogi vējā. Pēkšņi "mūzika aprāvās. Pēdējo reizi notrīsējušas gaisā, dziesmas skaņas izdzisa. Pelviss izmisīgi ievaidējās un apklusa. Skatītāji aplaudēja kā negudri. Kā viļņi zālē izslējās rokas, smagi šūpojās galvu jūra. Likās — vēl viens mir­klis, un ložas, nespēdamas noturēt sajūsmā rēcošos skatītājus, iebruks parterā.

Sažņaudzis labajā rokā mikrofonu, Pelviss piecē­lās. Pirmajās rindās sēdošās meitenes sāka mest uz skatuves puķes un vēdekļus, muskuļoti jaunekļi spilgti krāsainos svīteros aurodami metās pie kāp­nītēm, un policistiem tikai ar lielām pūlēm izdevās atspiest viņus atpakaļ.

Читать дальше →